9. STRĪDA IZŠĶIRŠANA
9.1. Pēc tam, kad no atbildētāja saņemta atsauksme uz prasību un atbilde vai arī ir notecējis atbildētājam dotais termiņš atsauksmes un atbildes sniegšanai, un ir apstiprināts šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku.
9.2. Paziņojumu pusēm par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta lietas dalībniekiem ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes, ja vien puses nav vienojušās par īsāku termiņu.
9.3. Paziņojums par kārtējo (otro un nākamo) šķīrējtiesas sēdi tiek nodots pusēm pret parakstu, nosūtīts ierakstītā vēstulē vai nosūtīts elektroniski vismaz 5 (piecas) dienas pirms šķīrējtiesas sēdes.
9.4. Pusēm līdz sēdes dienai ir tiesības iepazīties ar jebkuriem iesniegumiem un citu informāciju, ko šķīrējtiesa ir saņēmusi attiecīgajā lietā, kā arī ar iesniegtajiem pierādījumiem.
9.5. Šķīrējtiesas procesa veidi:
9.5.1. Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, Šķīrējtiesa rīko sēdes klātienē vai attālināti, izmantojot attālinātas saziņas platformas, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pieradījumus (mutvārdu process), vai lai izšķirtu strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process).
9.5.2. Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveidā jāpaziņo Šķīrējtiesai līdz noteiktajam Šķīrējtiesas sēdes laikam.
9.5.3. Ievērojot reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, Šķīrējtiesa var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas iespējas izklāstīt savu viedokli un iesniegt dokumentus.
9.5.4. Šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu un citiem jautājumiem, nespriežot lietu pēc būtības. Nepieciešamības gadījumā, ja Šķīrējtiesa atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, Šķīrējtiesa strīda izšķiršanu var atlikt.
9.5.5. Ja Šķīrējtiesa ir uzklausījusi pušu paskaidrojumus, šķīrējtiesa, Atliekot strīda izšķiršanu, pēc saviem ieskatiem var noteikt citu šķīrējtiesas sēdes dienu, lai atkārtoti noklausītos pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus un pārbaudītu papildus pierādījumus.
9.5.6. Šķīrējtiesa nepieciešamības gadījumā var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu. Šāda apturēšana var notikt Civilprocesa likuma 214. un 216.pantos paredzētajos gadījumos un termiņos, ciktāl tie ir attiecināmi uz konkrēto šķīrējtiesas procesu.
9.6. Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā:
9.6.1. Ja atbildētājs neiesniedz Šķīrējtiesā atsauksmi uz prasību, Šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot to par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.
9.6.2. Ja puse vai tās pārstāvis neierodas uz Šķīrējtiesas mutvārdu sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, vai, ja Šķīrējtiesa puses norādītos neierašanās iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tai skaitā, ja puse paziņojumam par neierašanos nav pievienojusi dokumentus, kas apliecinātu neierašanās attaisnojošus apstākļus, Šķīrējtiesa izšķir strīdu pamatojoties uz Šķīrējtiesas rīcībā esošiem pierādījumiem.
9.6.3. Ja puse termiņā neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus vai atsakās sniegt paskaidrojumus, Šķīrējtiesa izšķir strīdu pamatojoties uz Šķīrējtiesas rīcībā esošiem pierādījumiem.
9.7. Pušu iepazīšanās ar saņemtajiem pierādījumiem:
9.7.1. Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.
9.8. Prasības grozīšana:
9.8.1. Jebkura puse šķīrējtiesas procesa laikā var grozīt un papildināt savu prasību, pretprasību vai iebildumus uz prasību līdz brīdim, kad Šķīrējtiesas sēdē tiek uzsākta strīda izšķiršana pēc būtības.
9.8.2. Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, tad atbildētājam ir tiesības šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi, saskaņā ar reglamentā noteiktajiem atsauksmes iesniegšanas noteikumiem. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, ja tiek precizēts prasības pieteikums vai prasības summa (procentu vai tiem pielīdzināmu maksājumu pieaugums), nemainot prasības būtību.
9.8.3. Ja grozot vai papildinot prasību vai pretprasību, tiek palielināts tās apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie Šķīrējtiesas izdevumi.
9.8.4. Pēc tam, kad ir uzsākta strīda izšķiršana šķīrējtiesas sēdē, Šķīrējtiesa var atzīt par nelietderīgu pieļaut turpmāku prasības, pretprasības vai iebildumu grozīšanu vai papildināšanu, ja tādējādi tiek kavēts šķīrējtiesas process vai tiek sarežģīta strīda izšķiršana.
9.8.5. Prasību vai pretprasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.
9.9. Tiesas sēdes protokols:
9.9.1. Ja kāda no pusēm vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienas pirms šķīrējtiesas sēdes jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, pievienojot tam pierādījumus par atlīdzības par sekretāra pakalpojumiem samaksu atbilstoši reglamenta pielikuma norādījumiem.
9.9.2. Protokolu raksta Šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.
9.9.3. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā trešajā dienā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas.
9.9.4. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus, norādot protokolā konstatētās nepilnības. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.
9.10. Ekspertīze:
9.10.1. Jebkura puse var lūgt Šķīrējtiesu noteikt ekspertīzi un pieaicināt vienu vai vairākus ekspertus, ja vien puses šķīrējtiesas līgumā nav vienojušās par pretējo. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem.
9.10.2. Pusei, kura vēlas lai tiktu noteikta ekspertīze un pieaicināti eksperti, līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, motivējot savu lūgumu un norādot uz jautājumiem, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt ekspertīzi un pieaicināt ekspertus, un pievienojot iesniegumam pierādījumus par atlīdzības par eksperta pakalpojumiem iemaksu.
9.10.3. Ja Šķīrējtiesa atzīst puses lūgumu par pamatotu, Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu un ekspertu pieaicināšanu.
9.11. Eksperta atzinums:
9.11.1. Pēc Šķīrējtiesas pieprasījuma pusēm jānodod ekspertam nepieciešamā informācija, jāiesniedz jebkuri dokumenti, jāuzrāda apskatei jebkuras preces vai citi priekšmeti, kurus no tām pieprasa.
9.11.2. Pēc eksperta atzinuma sagatavošanas un saņemšanas Šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas iepazīties ar to.
9.11.3. Pēc jebkuras puses lūguma eksperts var tikt uzaicināts šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz jautājumiem par atzinumu.
9.12. Prasības nodrošināšana:
9.12.1. Pēc iespējamā prasītāja pieteikuma rajona (pilsētas) tiesa pēc parādnieka vai viņa mantas atrašanās vietas var Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Tā pati rajona (pilsētas) tiesa pēc puses vai šķīrējtiesas sastāva lūguma lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu vai grozīšanu. Šāds prasītāja pieteikums nav uzskatāms par šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.
9.13. Puses izstāšanās procesuālas sekas:
9.13.1. Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.
9.13.2. Šajā gadījumā šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.
9.13.3. Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.
9.14. Tiesības uz iebildumiem:
9.14.1. Pusei ir tiesības iesniegt iebildumus, ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no šā likuma, reglamenta vai pušu vienošanās nosacījumiem. Iebildumus puse iesniedz šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei rakstveidā, tiklīdz tai par attiecīgo pārkāpumu ir kļuvis zināms.
9.14.2. Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt iebildumus, izņemot gadījumu, kad iebildumus puse nav iesniegusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ.
9.14.3. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.
9.15. Izlīgums:
9.15.1. Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.
9.15.2. Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot likumā noteiktos ierobežojumus.
9.15.3. Izlīgums nav pieļaujams, ja tā noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
9.15.4. Ja šķīrējtiesas procesā puses panāk izlīgumu, šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz un, ja puses to lūdz un šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, sastāda izlīgumu Šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās.
9.15.5. Šādam Šķīrējtiesas spriedumam ir tāds pats statuss un juridiskais spēks kā jebkuram citam šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru civiltiesiskais strīds izšķirts pēc būtības.
9.16. Nolēmumu pieņemšana:
9.16.1. Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.
9.16.2. Pieņemot nolēmumu šķīrējtiesas locekļiem ir tiesības balsot “par” vai “pret” katru konkrēto nolēmumu, bet nav tiesības atturēties no balsojuma.
9.16.3. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienā un tas nav pārsūdzams.
9.16.4. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumus par civiltiesiskā strīda izšķiršanas atlikšanu un citiem procesuāliem jautājumiem, neizspriežot civiltiesisko strīdu pēc būtības. Šādi lēmumi rakstveidā ir noformējami tikai gadījumos, ja rakstveida forma tieši noteikta Šķīrējtiesu likumā, reglamentā, puses par to vienojušās vai rakstveida lēmuma formu par atbilstošu atzīst šķīrējtiesas sastāvs.
9.16.5. Rakstveidā taisītus nolēmumus paraksta šķīrējtiesas sastāvs Ja šķīrējtiesa sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, Šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
9.16.6. Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma (lēmuma vai sprieduma) apliecina ar šķīrējtiesas zīmogu.
9.16.7. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši. Šādi lēmumi nav jānoformē rakstveidā.
10. SPRIEDUMS
10.1. Šķīrējtiesas sastāvs 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu.
10.2. Šķīrējtiesas sastāvs spriedumu taisa rakstveidā.
10.3. Ja šķīrējtiesas sastāvā ir vairāki šķīrējtiesneši, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, Šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
10.4. Spriedumā norāda:
10.4.1. šķīrējtiesas sastāvu;
10.4.2. sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
10.4.3. ziņas par pusēm — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;
10.4.4. strīda priekšmetu;
10.4.5. sprieduma motivējumu, ja puses nav vienojušās citādi;
10.4.6. secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību;
10.4.7. piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;
10.4.8. konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
10.4.9. kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
10.4.10. kāda sprieduma daļa attiecas uz katru prasītāju, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
10.4.11. šķīrējtiesas procesa izdevumus un to sadalījumu starp pusēm;
10.4.12. pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;
10.4.13. citu informāciju, ko tiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.
10.4.14. Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm triju darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.
10.5. Šķīrējtiesas nolēmumu obligātums. Nolēmuma izpilde:
10.5.1. Šķīrējtiesas spriedums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi tajā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei noteiktais termiņš nav īsāks par 10 (desmit) dienām.
10.5.2. Ja šķīrējtiesas nolēmums labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga veikt darbības Šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi, atbilstoši tās valsts normatīvo aktu noteikumiem, kurā nolēmums izpildāms. Vēršanās tiesā ar pieteikumu Šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei vai līdzvērtīgu darbību veikšana nav uzskatāma par konfidencialitātes pārkāpumu.
10.6. Šķīrējtiesas nolēmuma noraksti:
10.6.1. Ja nepieciešams, tad Šķīrējtiesa var izsniegt pusēm šķīrējtiesas nolēmumu norakstus. Šķīrējtiesas nolēmuma atbilstību oriģinālam apliecina šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs ar savu parakstu un šķīrējtiesas zīmogu.
10.7. Sprieduma kļūdu izlabošana. Sprieduma izskaidrošana. Papildspriedums:
10.7.1. Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās.
10.7.2. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.
10.7.3. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu.
10.7.4. Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai. Papildspriedumu šķīrējtiesas sastāvs taisa saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma nosacījumiem.
10.8. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana:
10.8.1. Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
10.8.1.1. prasītājs atteicies no prasības;
10.8.1.2. puses vienojas par izlīgumu;
10.8.1.3. šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
10.8.1.4. tas atzīst, ka civiltiesiskais strīds nav piekritīgs šķīrējtiesai;
10.8.1.5. fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un apstrīdētās tiesiskās attiecības nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par to, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
10.8.2. Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts šā punkta pirmās daļas 10.8.1.1. vai 10.8.1.2. apakšpunktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota vēršanās Šķīrējtiesā vai vēršanās rajona (pilsētas) tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
10.8.3. Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts šā punkta pirmās daļas 10.8.1.3., 10.8.1.4. vai 10.8.1.5. apakšpunktā norādīto iemeslu dēļ, prasības pieteikumu var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā.
10.8.4. Ja prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem Šķīrējtiesas prezidijs.
10.9. Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde:
10.9.1. Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms Latvijā, ir izpildāms atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem.
10.9.2. Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi un attiecīgās jurisdikcijas normatīvajiem aktiem.
10.10. Procesa dokumentu glabāšana:
10.10.1. Tiesvedības dokumenti pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas 10 (desmit) gadus paliek glabāšanā Šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentu uzglabāšanu veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto arhīvu glabāšanas kārtību.
10.10.2. Minētie arhīva dokumenti ir pieejami tikai pusēm un valsts pilnvarotām amatpersonām.