3.     ŠĶĪRĒJTIESAS KOMEPETENCE UN PAKĻAUTĪBA

3.1. Šķīrējtiesa var izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir vienojušās par attiecīgā strīda nodošanu Šķīrējtiesai un ja strīds saskaņā ar Latvijas vai tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā nodibinājusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā radies strīds, nav pakļauts vispārējās jurisdikcijas tiesai.

3.2. Šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdu:

3.2.1. kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

3.2.2. kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;

3.2.3. kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

3.2.4. par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;

3.2.5. par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

3.2.6.  par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;

3.2.7. starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);

3.2.8. par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.

3.3.Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.

3.4. Jautājumu par strīda pakļautību tai, Šķīrējtiesa var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Ja strīda pakļautība Šķīrējtiesai ir apstrīdēta līdz šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai, tad minēto jautājumu izlemj Šķīrējtiesas prezidijs, bet ja pakļautība apstrīdēta pēc šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas, tad šo jautājumu izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.

3.5. Puse var iesniegt iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauti Šķīrējtiesai, ne vēlāk kā termiņā, kāds noteikts atsauksmes iesniegšanai.

3.6. Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdz ko Šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izšķiršanu.

3.7. Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi Šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par Šķīrējtiesas sprieduma izpildi.

3.8. Ja Šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, Šķīrējtiesa izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.

4.     ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS

4.1. Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā.

4.2. Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā.

4.3. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu var iekļaut jebkurā līgumā (šķīrējtiesas klauzula), kas ietver saistību, kuras sakarā radies vai var rasties civiltiesisks strīds, ņemot vērā Šķīrējtiesu likumā noteiktos ierobežojumus. Šķīrējtiesas līgumu groza vai atceļ saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.

4.4. Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai Šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.

4.5. Šķīrējtiesa izskata strīdus, par kuriem puses šķīrējtiesas līgumā ir vienojušās, ka tie piekrīt Šķīrējtiesai. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Šķīrējtiesā, un ja otra puse tam piekrīt, strīds ir pakļauts Šķīrējtiesai.

4.6. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.

4.7. Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, tad šī vienošanās ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš ir izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā paliek spēkā.

4.8. Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.

4.9. Noslēdzot šķīrējtiesas līgumu, puses papildus var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, Šķīrējtiesas procesa kārtību, mutvārdu vai rakstveida procesu, strīda izšķiršanas vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar likumu.

4.10. Cedējot prasību, uz cesionāru pāriet prasījuma tiesības, bet ne līgumā ietvertā šķīrējtiesas klauzula par civiltiesiskā strīda izskatīšanu Šķīrējtiesā.

4.11. Par strīda pakļautību lemj pati Šķīrējtiesa arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.