5.     ŠĶĪRĒJTIESNEŠI

5.1. Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un reglamenta nosacījumiem ir iecelta strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesas pastāvīgais šķīrējtiesnesis ir persona, kas ierakstīta Šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstā un ir norādīta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā iesniegtajā šķīrējtiesnešu sarakstā un Šķīrējtiesas mājas lapā.

5.2. Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to izraudzījusies, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam un objektīvam.

5.3. Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses, bet ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, tad šķīrējtiesneši tiek iecelti saskaņā ar reglamentu, ievērojot pušu līdztiesību.

5.4. Puses var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskai vai juridiskai personai izraudzīties šķīrējtiesnešus.

5.5. Pēc kādas puses lūguma, pie nosacījuma, ka konkrēto lietu izskata Šķīrējtiesa vismaz trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, par šķīrējtiesnesi konkrētā lietā ar Šķīrējtiesas prezidija piekrišanu var iecelt arī personu, kas nav Šķīrējtiesas pastāvīgais šķīrējtiesnesis. Šķīrējtiesas prezidija lēmums atteikt par šķīrējtiesnesi konkrētajā lietā apstiprināt personu, kas nav Šķīrējtiesas pastāvīgais šķīrējtiesnesis ir galīgs un nav pārsūdzams vai apstrīdams. Jebkurā gadījumā Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājam jābūt Šķīrējtiesas pastāvīgajam šķīrējtiesnesim.

5.6. Par šķīrējtiesnesi strīdā var tikt apstiprināta tāda persona, kas atbilst Civilprocesa likuma noteikumiem. Personu, kas nav iekļauta pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstā var izraudzīties par šķīrējtiesnesi tikai tad, ja Šķīrējtiesā ir iesniegti dokumenti, kas apliecina izraudzītā šķīrējtiesneša atbilstību Šķīrējtiesu likuma noteikumiem.

5.7. Par šķīrējtiesnesi strīdā var tikt iecelta tāda persona, kas atbilst Šķīrējtiesu likumā noteiktajām šķīrējtiesneša prasībām, un uz kuru nav attiecināmi Šķīrējtiesu likumā noteiktie ierobežojumi.

5.8. Šķīrējtiesneša atbilstību Šķīrējtiesu likuma prasībām apliecina Šķīrējtiesas izveidotāja apliecinājums, kas pamatots ar atbilstošu izglītības dokumentu un pievienots LR Uzņēmumu reģistra šķīrējtiesas lietai.

6.     ŠĶĪRĒJTIESNEŠU SKAITS

6.1. Šķīrējtiesā lietu izskata nepāra skaits šķīrējtiesnešu.

6.2. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, Šķīrējtiesā lietu izskata trīs šķīrējtiesneši.

6.3. Šķīrējtiesā lietu var izskatīt arī viens šķīrējtiesnesis, ja puses tā vienojušās.

6.4. Viena šķīrējtiesneša iecelšana:

6.4.1. Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, tās pēc savstarpējas vienošanās var izraudzīt jebkuru Šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnesi.

6.4.2. Ja puses līdz prasības pieteikuma iesniegšanai nav vienojušās par konkrētu pastāvīgo šķīrējtiesnesi, Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs, nosūtot paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu, piedāvā pusēm vienoties par konkrētu pastāvīgo šķīrējtiesnesi un nosaka termiņu šādas vienošanās panākšanai.

6.4.3. Jebkura no pusēm var piedāvāt otrai pusei vienu vai vairākas pastāvīgo šķīrējtiesnešu kandidatūras.

6.4.4. Ja puses Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas prezidijs.

6.5. Triju šķīrējtiesnešu iecelšana:

6.5.1. Ja puses ir vienojušās par trim šķīrējtiesnešiem, vai ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, tad Šķīrējtiesa izskata lietu trīs šķīrējtiesnešu sastāvā. Šajā gadījumā, prasītājam, iesniedzot prasību, jānorāda tā izraudzītais šķīrējtiesnesis. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot reglamentā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā no savas puses izraudzīties šķīrējtiesnesi, nosakot termiņu savas izvēles paziņošanai.

6.5.2. Ja kāda no pusēm noteiktajā termiņā nav rakstiski paziņojusi savu izraudzīto šķīrējtiesnesi, tad šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas prezidijs.

6.5.3. Pušu izvēlētie šķīrējtiesneši, savstarpēji vienojoties, no pastāvīgo šķīrējtiesnešu vidus izraugās šķīrējtiesnesi, kurš ir šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.

6.5.4. Ja pušu izraudzītie šķīrējtiesneši 15 (piecpadsmit) dienu laikā nevar vienoties par Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to ieceļ Šķīrējtiesas prezidijs.

6.6. Vairāku šķīrējtiesnešu iecelšana:

6.6.1. Ja puses vienojušās par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu, katra no pusēm iepriekš minētajā kārtībā izraugās vienādu šķīrējtiesnešu skaitu, kuri savstarpēji vienojoties no šķīrējtiesnešu saraksta izraugās Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju.

6.6.2. Ja kāda no pusēm noteiktajā termiņā nav rakstiski paziņojusi savu izraudzīto šķīrējtiesnesi, tad šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas prezidijs.

6.6.3. Ja pušu izraudzītie šķīrējtiesneši 15 (piecpadsmit) dienu laikā nevar vienoties par Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to ieceļ Šķīrējtiesas prezidijs.

6.7. Šķīrējtiesnešu iecelšana, lietās ar vairākiem atbildētājiem vai prasītājiem:

6.7.1. Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, gan prasītājiem, gan atbildētājiem ir jāvienojas par šķīrējtiesneša (šķīrējtiesnešu) kandidatūras (kandidatūru) izraudzīšanu no savas puses, atbilstoši šķīrējtiesas reglamenta 6.4.-6.5. punktu prasībām.

6.7.2. Ja šāda vienošanās Šķīrējtiesas noteiktā termiņā netiek panākta, šķīrējtiesnesi (šķīrējtiesnešus) ieceļ Šķīrējtiesas prezidijs.

6.8. Izveidoto šķīrējtiesas sastāvu apstiprina Šķīrējtiesas prezidijs. Prezidijs par to paziņo pusēm. Apstiprinot šķīrējtiesas sastāvu, Šķīrējtiesas prezidijs pārbauda, vai izveidojot šķīrējtiesas sastāvu ir ievērota pušu vienošanās un reglamenta prasības. Ja Šķīrējtiesas prezidijs konstatē, ka šķīrējtiesas sastāvs nav izveidots atbilstoši pušu vienošanās vai reglamenta prasībām, tad prezidijs izveidoto šķīrējtiesas sastāvu neapstiprina un šķīrējtiesas sastāvs tiek veidots no jauna reglamentā noteiktajā kartībā, novēršot pieļautos pārkāpumus vai trūkumus. Šķīrējtiesas prezidija lēmums atteikt apstiprināt šķīrējtiesas sastāvu ir galīgs un nav pārsūdzams vai apstrīdams.

6.9. Ja puse izraudzījusies šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atsaukt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas, ja vien netiek konstatēts pamats šī šķīrējtiesneša noraidīšanai.

6.10. Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi vai kas apstiprināta par šķīrējtiesnesi konkrētajā strīdā, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību.

6.11. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

6.12. Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv Šķīrējtiesu likumā noteiktie apstākļi, kas tā iecelšanu par šķīrējtiesnesi vai nepieļauj piedalīšanos konkrētās lietas izskatīšanā, kā arī apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, vai arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā izraudzījusies vai kura izraudzīšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

6.13. Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību.

6.14. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu noraidījuma kārtību, tad puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no Šķīrējtiesu likumā vai šķīrējtiesas reglamentā minētajiem apstākļiem, nosūtot (iesniedzot) šķīrējtiesai paziņojumu un tajā norādot, kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida.

6.15. Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Šķīrējtiesas sastāvs ir tiesīgs nodot noraidījuma jautājuma izlemšanu Šķīrējtiesas prezidijam.

6.16. Šķīrējtiesnesim vienas lietas ietvaros nevar pietikt atkārtotu noraidījumu. Šis nosacījums neliedz pusēm izteikt pamatotus iebildumus un šķīrējtiesnesim lemt par pašnoraidījumu.

6.17. Šķīrējtiesnesis 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu vai no dienas kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tā objektivitāti un neatkarību, var atstatīt sevi no strīda izšķiršanas.

6.18. Ja kāds šķīrējtiesas sastāva loceklis ilgāk par vienu mēnesi nevar piedalīties šķīrējtiesas darbā, tad šis šķīrējtiesnesis, pārējie apstiprinātie šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesneši, kā arī katra no pusēm ir tiesīga lūgt šķīrējtiesas prezidiju atstādināt šo šķīrējtiesnesi.

6.19. Minēto lūgumu Šķīrējtiesas prezidijs izlemj pēc pušu viedokļa noskaidrošanas.

6.20. Puses var vienoties par kāda šķīrējtiesas sastāva locekļa pilnvaru izbeigšanu un paziņot par to šķīrējtiesas prezidijam. Šādu paziņojumu motivācija nav obligāta.

6.21. Šķīrējtiesneša pilnvaras konkrētā lietā izbeidzas:

6.21.1. ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;

6.21.2. ja viņš atstatījis sevi no civiltiesiskā strīda izšķiršanas;

6.21.3. ja puses ir vienojušās par viņa atcelšanu;

6.21.4. ja uz viņu ir attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15. pantā minētie ierobežojumi;

6.21.5. ar viņa nāvi;

6.21.6. ja šķīrējtiesnesis atstādināts no lietas izskatīšanas.

6.22. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās pirms lietas izšķiršanas, tiek iecelts jauns šķīrējtiesnesis.

6.23. Puse, kuras izraudzītajam šķīrējtiesnesim ir izbeigušās pilnvaras, 10 (desmit) dienu laikā no brīža, kad tā uzzinājusi par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanos, var izraudzīties jaunu šķīrējtiesneši atbilstoši reglamenta noteikumiem.

6.24. Ja puse noteiktajā termiņā nav izraudzījusies jaunu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas prezidijs.

6.25. Ja pirms lietas izšķiršanas šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas puses atkārtoti izraudzītajam šķīrējtiesnesim, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas prezidijs.

6.26. Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīts Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.

6.27. Ja tiek nomainīts kāds no Šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.