7. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESS
7.1. Pušu līdztiesība un sacīkstes:
7.1.1. Puses civiltiesiskā strīda izskatīšanas gaitā īsteno savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste izpaužas, pusēm izmantojot savas tiesības iesniegt pierādījumus, dot paskaidrojumus un šķīrējtiesas sastāvam adresētus pieteikumus, piedaloties pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, kā arī veicot citas procesuālās darbības.
7.2. Konfidencialitāte:
7.2.1. Ja puses nav vienojušās citādi, šķīrējtiesas process ir konfidenciāls.
7.2.2. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un šķīrējtiesas sastāvs ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz citām personām un nepublicē, izņemot gadījumu, kad puses ir vienojušās citādi. Personas, kas nav šķīrējtiesas procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
7.2.3. Ziņas par šķīrējtiesas procesu sniedz personām, kurām ir tiesības tās saņemt likumā noteikto funkciju veikšanai.
7.3. Šķīrējtiesas valoda:
7.3.1. Šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa valodu.
7.3.2. Ja puses vienojušās par citu procesa valodu, kuru šķīrējtiesas sastāvs vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda pietiekami, šķīrējtiesa var pieaicināt tulku, taču šajā gadījumā vēl papildus jāapmaksā tulka pakalpojumi. Tulka pakalpojumu apmaksas pienākumu un termiņu nosaka šķīrējtiesa.
7.3.3. Ja process notiek latviešu valodā un kādai pusei vai tās pārstāvim ir nepieciešams tulks, tad šī puse, ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienas pirms šķīrējtiesas sēdes, ir tiesīga iesniegt Šķīrējtiesā iesniegumu par tulka pieaicināšanu. Iesniedzot iesniegumu par tulka pieaicināšanu puse ir tiesīga norādīt savu izraudzīto tulku, kura darbu tā apņemas apmaksāt patstāvīgi. Ja puse nav norādījusi savu izraudzīto tulku vai pret izraudzīto tulku iebilst šķīrējtiesas sastāvs, tad tulku izraugās Šķīrējtiesa un tulka darba apmaksu līdz šķīrējtiesas sēdei veic attiecīgā puse Šķīrējtiesas norādītajā apmērā. Tulks tiek pieaicināts ar šķīrējtiesas lēmumu pēc tam, kad ir saņemts izvēlētā tulka rakstveida apliecinājums tulka pienākumu veikšanai un saņemts apstiprinājums tulka pakalpojumu apmaksai.
7.3.4. Ja process notiek latviešu valodā, bet kāda no pusēm pieaicina ekspertu, kas to neprot, tiek pieaicināts tulks, kura darbu apmaksā puse, kas to pieaicinājusi.
7.3.5. Ja process notiek latviešu valodā, bet kāda no pusēm par šķīrējtiesnesi strīdā izvēlējusies šķīrējtiesnesi, kas to nepārvalda pietiekami, tiek pieaicināts tulks, kura darbu apmaksā puse, kas izvēlējusies šo šķīrējtiesnesi.
7.3.6. Šķīrējtiesa var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process. Šādu tulkojumu jānodrošina tai pusei, kas iesniedza attiecīgo pierādījumu.
7.4. Šķīrējtiesas procesa kārtība:
7.4.1. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību un Šķīrējtiesai ir saistoša pušu noteiktā procesa kārtība, ja puses par procesa kārtību ir rakstveidā vienojušās pirms šķīrējtiesas procesa uzsākšanas.
7.4.2. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, strīdu izšķir saskaņā ar reglamentu.
7.4.3. Ja puses vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, Šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc reglamenta.
7.5. Pārstāvība:
7.5.1. Fiziskā persona savu lietu šķīrējtiesā ved pati vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību. Juridiskās personas lietu Šķīrējtiesā ved tā amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.
7.5.2. Par pilnvarotu pārstāvi var būt jebkura fiziskā persona, izņemot personu:
7.5.2.1. kura nav sasniegusi pilngadību
7.5.2.2. kurai nodibināta aizgādnība;
7.5.2.3. kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;
7.5.2.4. kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar šķīrējtiesnesi, kas izšķir civiltiesisko strīdu;
7.5.2.5. kura sniegusi juridisko palīdzību civiltiesiskā strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;
7.5.2.6. kura piedalījusies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.
7.5.3. Konstatējot 7.5.2.punktā minētos apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs nepielaiž šādu personu civiltiesiskā strīda izšķiršanā.
7.5.4. Persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai Šķīrējtiesas procesos.
7.5.5. Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.
7.6. Strīda izšķiršanas vieta:
7.6.1. Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa vietu.
7.6.2. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, to nosaka Šķīrējtiesa.
7.6.3. Šķīrējtiesa par šķīrējtiesas procesa vietu var noteikt tās atrašanās vietu vai jebkuru citu vietu, kuru tā uzskata par piemērotu, ievērojot Šķīrējtiesas procesa apstākļus.
7.6.4. Lai iepazītos ar faktiem, uz kuriem atsaucas puses, tai skaitā, apskatītu preci vai citu īpašumu, vai dokumentus, vai pārbaudītu tos, Šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to puses, kuras ir tiesīgas piedalīties apskatē.
7.6.5. Ja puses vienojas par šķīrējtiesas procesa vietu ārpus Rīgas, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi.
7.6.6. Ja šķīrējtiesas procesa vieta ir Rīga, bet kāda no pusēm ir izvēlējusies šķīrējtiesnesi, kura prakses vieta ir ārpus Rīgas un tādēļ nepieciešamas segt šķīrējtiesneša ceļa izdevumus, tad konkrētā šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz puse, kas šķīrējtiesnesi izvēlējusies.
7.7. Termiņi:
7.7.1. Šķīrējtiesa var atjaunot vai pagarināt procesuālos termiņus reglamenta noteiktajā kārtībā.
7.7.2. Tajos gadījumos, kad reglamentā termiņi nav noteikti, tos līdz šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai nosaka Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs, bet pēc tam šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs vai viss šķīrējtiesas sastāvs.
7.7.3. Šķīrējtiesa, nosakot un aprēķinot termiņus, vadās no Civilprocesa likuma 46.-48.pantu noteikumiem.
7.7.4. Atsevišķos gadījumos, ja tas ir nepieciešams, Šķīrējtiesa var pagarināt reglamentā noteiktos termiņus.
7.7.5. Pēc ieinteresētās puses pamatota lūguma, Šķīrējtiesa, ja uzskata to par lietderīgu, var lemt par Šķīrējtiesas noteikto termiņu pagarināšanu vai atjaunošanu to nokavējuma gadījumā.
7.8. Šķīrējtiesas paziņojumi un sūtījumi:
7.8.1. Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā. Dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz Šķīrējtiesai puse (prasības pieteikumu, atsauksmi par prasību u.c.), Šķīrējtiesa, ja tas noteikts reglamentā, otrai pusei nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā, vai paziņo par to saņemšanu šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.
7.8.2. Dokumentus fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar Šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai — uz tās juridisko adresi.
7.8.3. Dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi Šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā Šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja Šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.
7.8.4. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā vai arī elektroniski ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas iepriekš, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu. Termiņu un kārtību, kādā nosūtāmi paziņojumi par citām šķīrējtiesas sēdēm, nosaka saskaņā ar Šķīrējtiesas reglamentu.
7.8.5. Dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi.
7.8.6. Ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.
7.8.7. Ja šķīrējtiesas procesa laikā kāds no dalībniekiem maina savu adresi, tā pienākums ir nekavējoties paziņot Šķīrējtiesai savu jauno adresi.
7.9. Šķīrējtiesas procesa izdevumi:
7.9.1. Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst tiesvedības maksa, šķīrējtiesneša honorārs, un citas ar civiltiesiskā strīda izskatīšanu saistītās izmaksas. Šķīrējtiesas procesa tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs norādīts reglamenta pielikumā un tas samaksājams pirms prasības iesniegšanas Šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs, kas norādīts reglamenta pielikumā, ar Šķīrējtiesas prezidija lēmumu var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus. Bez pušu piekrišanas izdevumu apmērs nevar tikt palielināts vairāk kā divas reizes.
7.9.2. Šķīrējtiesas procesa izdevumos, kas norādīti reglamenta pielikumā palielinās šī pielikuma noteiktajā kārtībā, gadījumos, kad tiek izmantoti tulka, sekretāra un eksperta pakalpojumi, kā arī šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanas izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus. Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus šo šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.
7.9.3. Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā Šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.
7.9.4. Ja, izšķirot strīdu ir nepieciešams pieaicināt tulku, noteikt ekspertīzi vai pieaicināt ekspertu, bet puse, kura to pieprasījusi, Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, nav iemaksājusi atlīdzību par tulka vai eksperta pakalpojumiem, noteikto atlīdzību var iemaksāt otra puse.
7.9.5. Ja saskaņā ar pušu vienošanos šķīrējtiesas procesa vieta ir ārpus Rīgas, paredzamie šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi ir sedzami Šķīrējtiesas noteiktajā apmērā un termiņā, pretējā gadījumā strīds izšķirams Šķīrējtiesas noteiktajā vietā. Ja pušu iemaksātie šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi strīda izšķiršanas laikā nav izmantoti iemaksātajā apmērā, atlikusī summa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi.
7.9.6. Ja šķīrējtiesas procesa vieta ir Rīga, bet kāda no pusēm ir izvēlējusies šķīrējtiesnesi, kura prakses vieta ir ārpus Rīgas, tad konkrētā šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz puse, kas šķīrējtiesnesi izvēlējusies, samaksu veicot Šķīrējtiesas noteiktajā apmērā un termiņā. Papildus tam, par šiem Šķīrējtiesas procesa izdevumiem ir atbildīgi tikai tā puse, kas šķīrējtiesnesi izvēlējusies un, neatkarīgi no lietas risinājuma, tie nevar tikt piedzīti no otras puses. Ja šajā punktā noteiktie izdevumi nav apmaksāti Šķīrējtiesas noteiktajā apmērā un termiņā, konkrētais šķīrējtiesnesis ir tiesīgs atteikties no konkrētās lietas izskatīšanas.
7.9.7. Ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka, eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi nav sniegti, iemaksātā summa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi.
7.9.8. Pieņemot nolēmumu strīdā, Šķīrējtiesa lemj par šķīrējtiesas procesa izdevumu, ka arī ar lietas vešanu saistīto izdevumu, t.sk. izdevumu par juridisko palīdzību, ceļa un uzturēšanās izdevumu, un citu ar lietas vešanu saistīto izdevumu sadalījumu starp pusēm. Izdevumi ir attiecināmi uz pusēm apmērā, kādā tos šķīrējtiesa atzīst par samērīgiem un atbilstošiem.
7.9.9. Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.
7.9.10. Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai šķīrējtiesas process tiek izbeigts līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, Šķīrējtiesas prezidijs var lemt par iemaksātās tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša honorāra pilnīgu vai daļēju atmaksu.
7.10. Pierādījumi un pierādīšanas līdzekļi:
7.10.1. Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata šķīrējtiesas sastāvs nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme civiltiesiskā strīda izšķiršanā.
7.10.2. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
7.10.3. Pierādīšanas līdzekļi Šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
7.10.4. Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai tā iesniedz dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.
7.10.5. Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.
7.10.6. Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus.
7.10.7. Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie pretējās puses.
7.10.8. Ja puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam tā norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.
7.11. Pierādījumu novērtēšana:
7.11.1. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu šķīrējtiesas sastāvu.
7.11.2. Šķīrējtiesas sastāvam sprieduma motivējumā jānorāda, kādēļ tas vienam pierādījumam devis priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinis dažus faktus par pierādītiem, bet citus — par nepierādītiem.
7.12. Ekspertīze:
7.12.1. Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas sastāvs pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi un tās veikšanu uzdot vienam vai vairākiem ekspertiem.
7.12.2. Puses pēc šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.
7.12.3. Pēc puses lūguma šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu piedalīties šķīrējtiesas sēdē. Puses ir tiesīgas uzdot ekspertam jautājumus par atzinumu.
8. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IEROSINĀŠANA
8.1. Šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.
8.2. Prasības pieteikumu Šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā šķīrējtiesas atrašanās vietā vai elektroniski nosūtot uz Šķīrējtiesas e-pastu, atbilstīgi normatīvo aktu noteikumiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu un apriti.
8.3. Prasības pieteikums:
8.3.1. Prasības pieteikumā norāda:
8.3.1.1. prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
8.3.1.2. atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
8.3.1.3. ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
8.3.1.4. prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
8.3.1.5. prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
8.3.1.6. prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
8.3.1.7. prasītāja prasījumus;
8.3.1.8. pievienoto dokumentu sarakstu;
8.3.1.9. citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.
8.3.2. Prasības pieteikumam pievieno:
8.3.2.1. šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā strīds radies;
8.3.2.2. līgumu, kura sakarā strīds radies;
8.3.2.3. dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā.
8.3.3. Prasības pieteikumu iesniedz Šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
8.3.4. Ja saskaņā ar šķīrējtiesas līgumu vai reglamentu strīdu jāizskata trim vai vairākiem šķīrējtiesnešiem, prasības pieteikumā norādāmi prasītāja izraudzītais (izraudzītie) šķīrējtiesneši. Ja prasītājs nav norādījis savas puses izraudzīto šķīrējtiesnesi, tad uzskatāms, ka prasītājs ir atteicies no šķīrējtiesneša izraudzīšanās un to ieceļ Šķīrējtiesas prezidijs.
8.3.5. Ja saskaņā ar šķīrējtiesas līgumu lietu izskata Šķīrējtiesa viena šķīrējtiesneša sastāvā, prasītājs var prasības pieteikumā norādīt vienu vai vairākus šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu kandidatūras, kuras viņš piedāvā izraudzīties atbildētājam.
8.3.6. Šķīrējtiesai ir tiesības pieprasīt papildus dokumentus, t.sk. izziņu, kas apliecina atbildētāja – fiziskas personas deklarēto dzīvesvietu.
8.4. Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst reglamenta prasībām, Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā 5 (piecu) dienu laikā no prasības pieteikuma saņemšanas dienas nosūta prasītājam un atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu, piedāvājot pusēm vienoties par konkrētu šķīrējtiesnesi strīda izšķiršanai, un piedāvājot atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot iebildumus apstiprinošus dokumentus, kā arī norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi (šķīrējtiesnešus). Vienlaikus ar šo paziņojumu atbildētājam tiek nosūtīts prasības pieteikuma noraksts.
8.5. Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst reglamenta prasībām, Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs par to informē prasītāju, dodot tam laiku novērst trūkumus. Šajā laikā prasības pieteikums tiek atstāts bez tālākas virzības.
8.6. Ja Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process.
8.7. Ja Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam atpakaļ bez izskatīšanas.
8.8. 8.5. līdz 8.7. punktā minētos Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētāja lēmumus atbildētājs 10 (desmit) dienu laikā var pārsūdzēt Šķīrējtiesas prezidijam, kura lēmums ir galīgs.
8.9. Atsauksme uz prasību:
8.9.1. Atsauksmi par prasību atbildētājs iesniedz pušu vai Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā. Atsauksmes iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 (piecpadsmit) dienām no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.
8.9.2. Atsauksmē atbildētājs norāda:
8.9.2.1. vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
8.9.2.2. savus iebildumus pret prasību;
8.9.2.3. apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
8.9.2.4. citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;
8.9.2.5. savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
8.9.3. Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.
8.9.4. Atsauksmi iesniedz Šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
8.9.5. Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas. Pie īpašiem apstākļiem šis termiņš var tikt pagarināts, bet ne vairāk kā vēl par 30 (trīsdesmit) dienām.
8.10. Termiņā, kas noteikts atsauksmes iesniegšanai, atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru Šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.
8.11. Ja atbildētājs ir nokavējis pretprasības iesniegšanai noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, Šķīrējtiesa var pieļaut pretprasības iesniegšanu arī pēc šī termiņa beigām, ja vien nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Ja Šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, Šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.